Vilkija

 

 

Laipni lūgti Vilkijā – pakalnu un Nemunas ieleju novadā!

 

 

Vilkijas pilsēta ir pilsētbūvniecības piemineklis, izcils un vērtīgs, pateicoties ēku kopumam un harmonijai ar teritorijas reljefu. Šī nelielā apdzīvotā vieta, pilsētiņa ar kalnainām ieliņām, pirmo reizi vēsturiskajās hronikās minēta 15. gadsimtā. Vītauta Dižā vēstulēs Krustnešu ordeņa lielmestram.

Pilsētai, kas 18. gs. piederēja Zabieliem un kam neilgu laiku bija Magdeburgas tiesību „renovācijas” privilēģija un ģerbonis, gadsimtiem ilgi cieta no nelabvēlīgiem dabas apstākļiem. Bet liels ugunsgrēks 19 gs. beigās nopostīja pilsētas centrālo daļu un veco Vilkijas baznīcu. Un vēlāk, jau 20. gs. sākumā, vairs ne gar Nemunu, bet uz kalna pacēlās jaunā Sv. Jura baznīca sāka jaunu posmu Vilkijas pilsētas dzīvē.

Vilkija ir viens no skaistākajiem nostūriem Kauņas rajonā. Unikālā Nemunas loku panorāma sagaida tūristus un viesus, kas brauc no Kauņas uz Jurbarku. Šodien ierodoties šeit, redzēsiet Lietuvā vienīgo prāmi pār Nemunu, Jušku muzeju, kurā glabājas novadpētniecības dārgumi, Ārmstronga laukumu, kas celts par godu mūziķa audžuvecākiem, kuri ir no Vilkijas, ielu mākslu, ebreju mantojuma objektus un tūristu apskates vietas.

 

Vilkijas pilsētas izziņas maršruts

 

VILKIJAS PIESTĀTNE

Vydūno al., Vilkija

55.03911817607338, 23.574892583865445

Piestātne paredzēta tūristiem, kas ceļo izziņas un izklaides nolūkos un izkāpj krastā, lai apmeklētu Zapišķu tūrisma objektus un kultūras pasākumus. Piestātne gaida izpriecu kuģus no Zapišķu, Kauņas un Jurbarkas piestātnēm.

Parkā netālu no Vilkijas piestātnes atrodas 2021. gadā džeza izpildītājam Luisam Ārmstrongam un viņa audžuvecākiem par piemiņu ierīkotā pasākumu norises vieta ar mūzikas atskaņotājiem, kur var dzirdēt slaveno L. Ārmstronga mūziku.

 

PRĀMIS „VILKYNĖ“

Vydūno al., Vilkija

55.039050550153625, 23.576791587693748

Upes motorprāmis „Vilkynė“, kas darbojas Vilkijā kopš 1999. gada, ir vienīgais prāmis Lietuvā, kas kursē pāri Nemunai. Tas katru dienu no maija līdz novembrim gājējus, velosipēdistus un automašīnas ceļ pāri no Vilkijas uz Pavilkiju (Šaķu raj.) un atpakaļ. Uz Pavilkiju pārceltie cilvēki otrā pusē atgriežas Kauņā: gar upi garām Kauņas rajona pilsētiņām Zapišķiem un Kačergini, tādējādi nogriežot ap 60 km ceļa.

 

KINĒTISKĀ SKULPTŪRA „VĒJU ROZE“

Vilkijas piestātne

55.03896964143418, 23.57576599831991

Tas ir ne tikai māksliniecisks akcents, bet arī kopienas identitāti un vēsturi iemiesojošs darbs, kura ideju palīdzējis īstenot mākslinieks Marijus Gvildis.

„Vēju roze” ir termins, ar kuru parāda vēju virzienus. Tā nav tikai ekskluzīvs rīks, tās ir arī krustceles, kustība. „Celies un kusties” ir kļuvis par skulptūras konceptu, tāpēc tās atrašanās vieta izvēlēta piestātnē blakus prāmim.

Vilkija pieminēta 1236. gadā, tāpēc izvēlēts gotiskais fonts un svastikās salasāms burts „V“, kas apzīmē pilsētas nosaukuma pirmo burtu.

 

VILKIJAS PARKS

Vydūno al., Vilkija

55.03887342491784, 23.57699137981793

Vilkijas parks ir vieta ar koka skulptūrām un sakoptiem gājēju celiņiem netālu no L. Ārmstronga laukuma pie Nemunas. Aptuveni pirms desmit gadiem kokgriezēju plenērā mākslinieki radīja septiņas ozolkoka skulptūras.

Parkā redzams muitnieks, pārcēlājs, kalējs, zirgkopis, karognesējs, zvejnieks un krodzinieks – tie visi vēsta par pilsētas vēsturi un dzīvi.

Vilkijas parka rota ir ar vecpilsētas bruģakmeņiem bruģētais stāvlaukums un kāpnes. Panemunē ir brīnišķīgi pastaigu un riteņbraukšanas maršruti.

 

LUISA ĀRMSTRONGA LAUKUMS

Vydūno al., Vilkija

55.038894942363484, 23.57733470254395

19. gadsimta otrajā pusē Vilkijā dzīvoja litvaku Karnovsku ģimene, kas kļūs par džeza leģendas Luisa Ārmstronga audžuvecākiem. Gadsimta beigās Karnovski devās uz ASV un apmetās uz dzīvi Ņujorkā. 20. gs. pašā sākumā, kad ģimene pārcēlās uz Ņūorleānu, notika liktenīgā sastapšanās ar mazo Luisu.

2021. gadā Vilkijā džeza leģendas Luisa Ārmstronga un viņa audžuvecāku Karnovsku piemiņai atklāts pasākumu laukums.

Tur uzstādītie skaļruņi atskaņo 13 mūziķa populārākos ierakstus.

 

IELU MĀKSLA „VILKS“

Vydūno al. 58, Vilkija

55.04117775031251, 23.57513654064826

Sirreālā ielu mākslas zīmējuma „Vilks“ autors ir mākslinieks T. Šimkus.

Vilka freska ilustrē pilsētas nosaukumu, kas radies, pateicoties savulaik pilsētas apkārtnē dzirdētajiem gaudojošu vilku bariem.

„Vilka” ķermeni rotā augu motīvi, kas redzami arī citā Vilkijā apskatāmā T. Šimkus ielu mākslas darbā „Apskāviens“ uz vienas no figūrām. Šī integritāte tikai pastiprina iespaidu, ka Vilkija ir viens liels mākslas darbs.

 

VILKIJAS SINAGOGAS VIETA

Vilkijas atsegums

55.03765969700628, 23.57983469831993

2014. gada 23. septembrī, Lietuvas ebreju genocīda piemiņas dienā, vietā, kur Vilkijā bija sinagoga, bet nacistu okupācijas laikā – ebreju geto, tika atklāts monumentāls piemineklis.

Pieminekļa autors A. Sniečkus stāsta – kad sāka veidoties skulptūra, kas atklāj lūgšanu un ciešanu piemiņu, ozols pats viņu „uzrunāja“ ar savu koksnes struktūru un krāsām.

Vilkijā ebreju kopiena izveidojās 18. gs. beigās. Katru gadu tā strauji auga. Līdz 1915. gada cara valdības veiktajām deportācijām aptuveni 80% Vilkijas iedzīvotāju bija ebreji.

 

IELU MĀKSLA „BALOŽU BAROTĀJS“

Vydūno al. 10, Vilkija

55.03743394183996, 23.582519540648118

Vilkijas kultūras centrs, pilsētiņā īstenojot projektu „Kauņa un Kauņas rajons – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2022“, cenšas radīt mistisku un leģendām apvītu tēlu, ko vēl vairāk paspilgtina noslēpumaini krāsainās freskas uz ēkām.

„Baložu barotājs“ uzgleznots uz pamestas ēkas, uz kuras otras sienas ir vēl viens tā paša mākslinieka T. Šimkus ielas mākslas darbs – „Apskāviens“.

Glezna ar senioru, kas baro baložus, apkārtējā telpā rada mājīguma un draudzīguma sajūtu.

 

IELU MĀKSLA „APSKĀVIENS“

Vydūno al. 10, Vilkija

55.03743394183996, 23.582519540648118

Vilkijas sabiedrībai veltītais zīmējums ir draudzības, mīlestības un siltu attiecību simbols. Pirmo reizi redzot „Apskāvienu“, daži cilvēki tajā saskatīja dabas un cilvēka draudzību, citi – vilku cīņu, bet karantīnas kontekstā – gaidīšanu, kad atkal varēsim apskauties bez blakus domām un šaubām.

Mākslinieks T. Šimkus darbos savā veidā interpretējis vietas vēsturi, leģendu par tās rašanos, ievijis zīmes, kas liecina par vēlmi pēc kopības, tuvības un tolerances. Pēc mākslinieka domām, Vilkijas pilsētas cilvēki ir kļuvuši par galveno atspēriena punktu viņa darbiem.

 

ANTANA UN JONA JUŠKU ETNISKĀS KULTŪRAS MUZEJS

Kauno Mažoji g. 2, 54227 Vilkija

55.03786084828377, 23.58397066137419

Vilkijas vecākajā ēkā, kura ir vairāk nekā trīssimt gadus veca, 1863.–1864. gadā dzīvoja mācītājs, folkloras vācējs un slavenākais lietuviešu etnogrāfs Antans Juška.

Viņa laikabiedri min vairāk nekā 70 tūkst. seno lietuviešu vārdu vārdnīcu, 7 tūkst. dziesmu krājumu, aptuveni 2 tūkst. melodiju krājumu, Vīdūna rakstītās vēstules, simtiem senu sadzīves priekšmetu.

Muzejā katru gadu notiek tradicionālie brāļu Jušku dziesmu un kalendārie svētki, tiek organizētas izstādes un tikšanās.

Pēc iepriekšējas vienošanās grupām tiek organizētas izglītojošas nodarbības.

 

SV. FLORIANA SKULPTŪRA

Kauno ir Bažnyčios gatvių sankirta, Vilkija

55.03906195855892, 23.585986269484135

Sv. Florians ir katoļu svētais, kas cilvēkus sargā no ugunsgrēkiem. Lai pasargātu Vilkijas pilsētu no ugunsgrēkiem, pilsētas centrā 1999. gadā uzcelta Sv. Floriana skulptūra.

Svētais Florians bija romiešu karotājs, kurš pieņēma kristietību un par to tika nomocīts ap 304. gadu. Sv. Floriāns kļuva slavens brīnumainā kārtā – viņš degošu māju nodzēsa ar vienu spaini ūdens.

Sv. Floriana dienu Lietuvā atzīmēja pirms Otrā pasaules kara, bet pēc Neatkarības atjaunošanas tā atkal kļuva par ugunsdzēsēju un glābēju profesionālajiem svētkiem.

 

VILKIJAS VĒSTURISKI MĀKSLINIECISKĀ KARTE

Bažnyčios g. 19, Vilkija

55.040746961012566, 23.5826978

2020. gada rudenī Vilkijas pilsētas svētkos tika atklāta Vilkijas mākslinieciskā karte, kuras ideja ir iepazīstināt tūristus ar vēsturi, ģeogrāfiju un apskates vietām. Grafiķis E. Rudinsks karti veidoja vairākus mēnešus, pastāvīgi sadarbojoties ar iedzīvotājiem, vācot vēsturisko materiālu.

Tā ir pilsētas vizuālā identitāte, kas sevī iekodē un sabalsojas gan ar Vilkijas novada esošajām vērtībām, gan nostāstiem, mītiem, leģendām un tagadni.

 

SV. JURĢA BAZNĪCA

Bažnyčios g. 19, Vilkija

55.043495456228904, 23.583240998875155

Jaunas mūra Vilkijas baznīcas celtniecība tika uzsākta 1901. gadā. Majestātiskā neogotikas stila sarkano ķieģeļu ēka, kas paceļas kalnā, ir kļuvusi par pilsētas galveno akcentu. Baznīcas torņu augstums sasniedza 35 metrus. Baznīcā ir slavenā lietuviešu meistara J. Garalevičus darinātas ērģeles.

1908. gadā pabeigtā dievnama aizvēsture sākās 16. gadsimtā – tad uz pilsētiņas lejas terases pie Nemunas stāvēja koka Sv. Jurģa baznīca. Vilkiju daudzas reizes postīja ugunsgrēki, baznīca nodega, tika atjaunota.

 

SV. JĀZEPA STRĀDNIEKA KALPIČAS STABS

Bažnyčios g., Vilkija

1792. gadā Seims Vilkijai uz 4 gadiem piešķīra Magdeburgas tiesību „renovācijas“ privilēģiju un ģerboni. Kopš tā laika Vilkija kā pilsēta pati kārtoja administratīvās, kases un tiesu lietas. Taču, kad Targovicas konfederācija atcēla Seima lēmumus attiecībā uz pilsētām, 1794. gadā šīs tiesības tika anulētas.

Vilkijas pilsētas aizbildņa Sv. Jāzepa strādnieka kapličas stabs celts 1992. gadā Sv. Jura baznīcas priekšā, atzīmējot pilsētas tiesību piešķiršanas 200. gadadienu.

Skulptūras autors A. Vaištars.

 

Aicinām apbrīnot dabu

 

SKATU LAUKUMS

Vydūno al., Vilkija

55.03578425023226, 23.586094113663407

Vilkijas skatu laukums atrodas pie ieejas pilsētā. Labiekārtots, drošs laukums ar soliņiem ir vispiemērotākā vieta, kur apbrīnot Vilkijas dabas un Nemunas līkumu skatus.

Uzkāpjot kalnā, turpat netālu var apmeklēt A. un J. Jušku etniskās kultūras muzeju, kur 1862.–1864. gadā dzīvoja mācītājs, folklorists, etnogrāfs un valodnieks Antans Juška.

No skatu laukuma ejot pa Vīdūna aleju, var nokļūt Luisa Ārmstronga laukumā un Vilkijas piestātnē pie Nemunas, kur kursē upes motorprāmis „Vilkynė“.

 

JAUČAĶU PILSKALNS

Jaučakių k., Zapyškis

55.03188051208115, 23.595732782899336

Jaučaķu pilskalns ar seno apmetni ir viens no vislabāk saglabātajiem Panemunes pilskalniem, kas datēts ar I gadu tūkstoti.

Šajā vietā atradās Paštuvas (Vilkijas) koka pils. Pēteris no Dusburgas savā hronikā min 1292. gada krustnešu iebrukumu šajās zemēs, bet pils pirmo reizi avotos minēta 1323. gadā. Tai 1369. gada vasarā uzbruka krustneši. Pils atjaunota un atkal minēta 1413. gada ziemā.

Par pilskalnu klīst daudz leģendu. Stāsta, ka pilskalnu ar cepurēm sabēra zviedri, ka te dzīvojuši milži.

 

RINGOVES PILSKALNS

55.05094523120529, 23.521765805667023

Ringoves pilskalnu sauc arī par Piliki jeb Līksmo kalnu. Pilskalns Ringoves etnoloģiskajā liegumā, Nemunas labajā krastā, ir nozīmīgs piemineklis lietuviešu cīņām ar krustnešiem. Uz tā stāvēja vecajās 1364. gada hronikās pieminētā Ringes koka pils.

Uz altāra pilskalna virsotnē katru gadu svētkos tiek iekurts pagānisks ugunskurs . Uz nogāzes stāv balts „Tēvzemes eņģelis“, kura krūtīs ir Ģedimina stabi.