Zapyškis

 

 

Esiet sveicināti vēsturiskajos Zapišķos!

 

 

Zapišķu pilsētiņas nosaukums tiek minēts kopš 1575. gada, kad tā vēl piederēja grāfiem Sapiegām. Pilsētiņai bijis daudz nosaukumu: Panemune, Tarpupe, Sapiežišķe un Sapiega. Šeit cauri gāja Kauņas-Virbaļu tirdzniecības un pasta trakts. 16. gs. beigās uzcelta mūsdienās par Lietuvas baznīcu māti dēvētā Sv. Jāņa Kristītāja baznīca – Kauņas rajona rota un lepnums, izcils gotiskās arhitektūras šedevrs.

Pilsētiņa cieta 19. gadsimta plūdos, ugunsgrēkā un Pirmajā pasaules karā, tomēr paplašinājās un auga, ne vairs gar upi, bet gan kalnā.

Mūsdienās Zapišķi atdzimst un kļūst pazīstamāka vietējiem un ārvalstu tūristiem. Atjaunotā Sv. Jāņa Kristītāja baznīca un labiekārtotās pieejas kļuvušas par izklaides un kultūras pasākumu vietu un tūristu iecienītu objektu. Pilsēta ir draudzīga velobraucējiem: gar Nemunu izbūvēts veloceliņš, tūrisma sezonā darbojas velosipēdu noma un velosipēdu remonta stacija, ierīkota elektromobiļu uzlādes stacija.

Blakus veloceliņam ir pārgājienu taka, ekoloģiskas takas 5–17 km garumā un pilnībā funkcionējoša mobilā piestātne.

Asu sajūtu cienītāji aicināti uz Pagonijas parku, bet romantiķi – uz leģendām apvītajiem pilskalniem.

 

Zapyšku pilsētas un tās apkārtnes izziņas maršruts

 

1. ZAPIŠĶU VECO KAPU KAPELA

Vytauto g. 5, Dievogalos k., Zapyškis

54.92692918662995, 23.667453925569703

Klasicisma kapela vecajos kapos, kur pirms un pēc 1863. gada sacelšanās tika apglabāti cilvēki no Zapišķu apkārtnes, radās 1860. gadā.

Vēsturisko pārmaiņu periodos kapelā tika izmitināti patvēruma meklētāji, apbedīti mācītāji.

Šobrīd kapelā tiek glabāti vecie kapu krusti, saglabājušies kalēju rokām darinātie krusti. Pati kapsēta ir nozīmīgs Suvalkijas kultūras un vēstures objekts – uzraksti uz akmens pieminekļiem preses aizlieguma periodā tapuši lietuviešu valodā, vietējā izloksnē.

 

2. SKATU RĀMIS „TEKA“

Netālu no Zapyškis piestātne

Pakalniškių g., Zapyškis

54.929110249907005, 23.65762280227441

Ar mērķi atdzīvināt un atjaunot Kauņas reģiona upju kultūras tradīcijas 2018. gadā kultūras upju izpētes platforma „TẽKA” un VI „Atminties vietos” pie Zapišķu piestātnes izveidoja skatu rāmi, kas ietver saullēktu un saulrietu.

Ja pastaigājaties saullēktā vai saulrietā, izlasiet instrukcijas uz skatu rāmja, apbrīnojiet satriecošos skatus un nofotografējiet ierāmētu ainavu.

 

3. ZAPIŠĶU PIESTĀTNE

Muziejaus g. 2, Dievogalos k., Zapyškis

54.9290776272046, 23.6563740407302

Piestātne paredzēta tūristiem, kas ceļo izziņas un izklaides nolūkos un izkāpj krastā, apmeklējot Zapišķu tūrisma objektus un kultūras pasākumus. Īpaši daudz cilvēku šeit ir tad, kad notiek republikas pūķu festivāls "Starp zemi un debesīm".

Piestātnē pietauvojas pasažieru un izklaides kuģi. Šeit katru vasaru kursē Kauņas rajona tūrisma un uzņēmējdarbības informācijas centra kuģis „Zapyškis”, kas ved pasažierus uz Kačergini, Kulautuvu, Vilkiju un citām pilsētiņām pie Nemunas.

 

4. ZEMES RAKŠANAS MAŠĪNA NEMUNA-7

Netālu no Zapyškis piestātne

Mākslas dzīvei pamodinātā Nemunas zemes rakšanas mašīna ir īpašs un unikāls Nemunas piekrastes pie vecās Zapišķu Sv. Jāņa Kristītāja baznīcas akcents, ar 1965. gadu datēta toreizējā Čehoslovākijā būvēta zemes rakšanas mašīna. Šis tehnikas un ainavu dizaina projekts ir publiska kultūras telpa, vizuālās mākslas, tehnoloģiju, zinātnes un jaunrades centrs.

„Ūdens. Ilgtspējība. Dialogs.” – tie ir izstāžu, uzvedumu, mākslas rezidenču un pasākumu sākumpunkti.

 

5. VECĀ ZAPIŠĶU SV. JĀŅA KRISTĪTĀJA BAZNĪCA

Muziejaus g. 1, Dievogalos k., Zapyškis

54.92890337980653, 23.654260048295992

Tas ir viens no spilgtākajiem un skaistākajiem Nemunas ielejas akcentiem, kas var izstāstīt vēsturi, sākot ar 16. gadsimtu. Domājams, ka pirmais un īstais baznīcas dibinātājs bija Povils Sapiega, kurš ZapyškZapišķos valdīja 1555.–1579. gadā.

Gadsimtu gaitā baznīca ir bijusi pamesta, daudz remontēta un pārveidota.

Baznīcā ir iespaidīgas ērģeles, kuras savulaik īpaši labās konstrukcijas dēļ dēvētas par Lietuvas ērģeļu karali.

Kopš 1996. gada šeit notiek Pažaisļa mūzikas festivāli, citi kamermūzikas koncerti un dažādi pasākumi.

 

6. PIEMINEKLIS DZEJNIEKAM AUŠRININKAM ANDRJUM VIŠTELIM-VIŠTEĻAUSKIM

Muziejaus g. 10, Dievogalos k., Zapyškis

54.92543625143523, 23.654051118405313

Andrius Vištelis-Višteļausks ir viens no slavenākajiem dzejniekiem, tulkotājiem un publicistiem, nozīmīgs laikraksta „Aušra” atbalstītājs un izplatītājs, 1863. gada sacelšanās cīņu dalībnieks. Par atjautību un drosmi nopelnīja virsnieka pakāpi. Sacelšanās laikā ne tikai cīnījās, bet arī komponēja nemiernieku dziesmas. Iespējams, vispopulārākā dziesma, kuru dziedāja vēl ilgi pēc sacelšanās, bija „Maršs Lietuvai”.

Ievainotais tika saņemts gūstā, bet nevienam nezināmā veidā aizbēga uz Rietumiem un 1886. gadā mira Dienvidamerikā.

 

7. JAUNĀ ZAPIŠĶU SV. JĀŅA KRISTĪTĀJA BAZNĪCA

Bažnyčios g. 13, Zapyškis

54.926278708905265, 23.649220040909995

1908.–1914. gadā Zapišķos uz kaln tika uzbūvēta jauna mūra divtorņu neogotikas baznīca. Līdz Pirmajam pasaules karam baznīca bija gandrīz pabeigta, 1915. gadā atkāpšanās laikā to uzspridzināja Krievijas armijas vienības. 1937. gadā tika nolemts būvēt jaunu mūra baznīcu, ticīgajiem durvis tā vēra 1957. gadā.

Ēkas fasādēs izmantoti modernizēti starpkaru Lietuvas arhitektūrai raksturīgie vēsturisko arhitektūras stilu elementi un integrēti sagrauto baznīcas mūru fragmenti.

 

8. ALTONIŠĶU PILSKALNS

Kriūkų pl., Zapyškis

54.960678158869364, 23.600580840933546

Pilskalns Nemunas kreisajā krastā starp Nemunas ieleju un Ovas upīti datēts ar I–II g. tūkst. sāk. Šeit atradās koka pils ar aizsardzības sienu.

Leģendas vēsta, ka savulaik te dedzināta mūžīgā uguns un upurēti upuri dievietei Altonai, priestera Alto meitai, jaunu vīriešu aizbildnei. Viņi lūdzās zem ozola, kas aug pilskalna virsotnē, lai dieviete sūtītu pēc iespējas labāku līgavu.

Šodien šeit tiek svinētas lietuviešu kāzas un kristības, tiek svinēti Rasas svētki, rudens un pavasara ekvinokcijas.

 

9. JADAGOŅU KAPELA

Jadagonių k., Zapyškis

54.98643079316835, 23.583723094929812

Skaistajā Nemunas nogāzē 1864. gadā uzcelta pirmā Jadagoņu kapela, bijusī Zapišķu draudzes filiāle. Pussimtu gadu kalpojusī svētnīca nodega Pirmā pasaules kara laikā. Tikai palikušie ciema senkapi un Jadagoņu pilskalns liecināja, ka te kādreiz bijusi apdzīvota vieta.

Pēc neatkarības atjaunošanas Zapišķu mākslas studija sāka rūpēties par kapelas atjaunošanu, bet 1996. gadā notika pirmās Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas atlaidas.

Blakus kapelai pēc Sv. Mises notiek kultūras programmas, izveidojusies tradīcija pie kapelas novietot koka skulptūras.

 

10. PAGONIJAS PARKS

Upio al. 12, Jadagonių k., Zapyškis

54.98923825902455, 23.57106988697511

Izbraukumi ar plostiem, "Pagonijas klints", kāpšana ar alus kastēm, āra tenisa korts, kempings un pirts – tās ne tuvu nav visas brīvā laika aktivitātes Jadagoņu Pagonijas parkā uzņēmumu kolektīviem, skolēniem, svinībām un individuāliem piedzīvojumu meklētājiem.

Iepriekš piesakoties, ir pieejami āra tenisa, basketbola un pludmales volejbola laukumi, iespēja trenēties speleotehnikā, klinšu kāpšanas inventāra noma un citi pakalpojumi.

 

11. JADAGOŅU PILSKALNS

Jadagonių k., Zapyškis

54.9964316663605, 23.581818671639525

Uz Nemunas kreisā krasta izciļņa atrodas ar I–II g. tūkst. sāk. datētais Jadagoņu pilskalns,  dēvēts arī par Raguvas kalnu. Tā ir senas lietuviešu koka pils vieta.

Leģenda vēsta, ka šajā apvidū, kur Upis ietek Nemunā, mežu ieskautā ielejā dzīvojusi spēcīga un krietna cilts, kuru vadīja un Lietuvu no ienaidniekiem aizstāvēja gudrais milzis Jadagoņus. Stāsta, ka viņš esot apglabāts pilskalnā.

Aptuveni 1,5 km uz dienvidaustrumiem no Jadagoņu pilskalna atrodas Jadagoņu elku kalns – sena baltu svētvieta, reliģisko rituālu vieta.

 

Esiet arī laipni aicināti apskatīt

 

PAPIŠĶES-NOVAS PARTIZĀNU ZEMNĪCA

Dievogalos k., Zapyškis

54.91809877790096, 23.576435049861587

1944.–1945. gadā dažādos periodos divvietīgajā bunkurā, ko ierīkoja Tauras apriņķa Žalgira vienības J. Misevičus pulks, slēpās un tika ārstēti deviņpadsmit partizāni. Viens no tiem ir Lietuvas brīvības cīņu Sąjūdis štāba priekšnieks Vītauts Balsis-Uosis, kurš tika ievainots, cīnoties ar NKVD, un šī slēptuve un tajā esošie cilvēki palīdzēja Uosim izdzīvot.

2002. gadā zemnīca tika atjaunota, taču koka grīda no mitruma sapuvusi un sabrukusi. 2013. gadā zemnīca atjaunota otrreiz.

 

BRAZJŪKU LIEPA „MĀTE“

Braziūkai

54.89260522190134, 23.486238817589626

Kad attīstījās Brazjūku ciems, koks bija diezgan mazs. Ciemā auga vairākas liepas, kurās perēja pūces. Līdz mūsdienām saglabājusies viena – liepa "Māte", tās diametrs ir 2,3 m, augstums – 26 m. Iespējamais vecums – virs 300 gadiem.

Vietējie iedzīvotāji tajā lika krustus, pie stumbra stiprināja dēlīšus ar nozīmīgiem datumiem.

Pie „Mātes” 1863. gadā pulcējās sacelšanās dalībnieki. Liepas dobumā varēja paslēpties septiņi cilvēki. Vēlāk dobums tika aizbetonēts.

Koks ir pārsniedzis savu dabisko briedumu un atrodas stagnācijas fāzē.